Tuvākajā apkārtnē atrodas vairāki interesanti kultūrvēstures un dabas apskates objekti. Tos pēc izvēles varat apmeklēt ar savu automašīnu vai iznomājot mūsu velosipēdus. Visi šie objekti atrodas 10 km rādiusā ap mums.

Vairāku ēku celšanā kā vienīgais darba rīks lietots cirvis. Līdz ar to ēkas atspoguļo vismaz 300-400 gadu ilgu latviešu tautas celtniecības attīstības periodu. Unikāla zemnieku sēta, kurā ietilpst šim novadam raksturīgu celtņu pilns komplekss: dzīvojamā māja, pirts ar vaļinieku istabiņu, 3 klētis, kūts, pūne, stallis ar lopbarības telpām, rija, ratnīca, pagrabs.

Ēkas izvietotas Ziemeļvidzemei raksturīgā pagalmu sistēmā.

1895. gadā pēc plašiem meža ugunskuriem darbību uzsākusī čiekuru kalte ir senākā Latvijā un viena no visvecākajām Eiropā, kas joprojām darbojas. Ekskursijas laikā apmeklētājiem iespējams iepazīties ar iekārtu un tās darbības principiem, čiekuru apstrādes ciklu, bet ziemā, čiekuru žāvēšanas laikā, tiek demonstrēts arī kaltēšanas process, kas gadsimtu garumā gandrīz nav mainījies.

Vijciema Čiekurkalte iekļauta Eiropas kultūras mantojuma sarakstā.

Kokšu ezeru dabas taka atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā „ Ziemeļgauja”.  Gar taku izvietotajos 16 stendos  atrodama  informāciju  par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, par “Ziemeļgauju” un tās dabas bagātībām  – mežu un ūdeņu biotopiem, dažādu sugu dzīvotnēm, putniem un dzīvniekiem.

Kokšu ezeru virkni veido Dibena, Dziļais, Zāļu un Leišu ezeri, kuriem cauri tek Gaujas kreisā krasta pieteka Kokšupīte.

Vijciema Celītkalns ir viens no Valsts nozīmes arheoloģiskiem pieminekļiem, jo tas savulaik ir bijis pilskalns, jeb precīzāk pagaidu nocietinājums ienaidnieku uzbrukumu gadījumā.  Tā platība aizņem aptuveni 3 ha un  paceļas 22 m pār apkārtni.

Vijas upe, kas tek cauri Vijciemam un ietek Gaujā, izveidojusi smilšakmens atsegumu. Platība – aptuveni 0,6ha.

Saglabājušās 19. gadsimtā celtās muižas ēkas – divas klētis, stallis, kalpu māja un dārznieku māja. Kungu māja nodedzināta 1905. gada revolūcijā. 1936. gadā uz tās pamatiem uzcelta skolas ēka.

Viena no astoņām Latvijā esošajām koka dēlīšu apšuvuma baznīcām, kas celta 1852. gadā. Šeit atrodas republikas nozīmes mākslas pieminekļi – altāris, un kokā gleznota altārglezna “Svētais vakarēdiens”.

Gar taku izlikti stendi ar informāciju par skatāmajiem biotopiem, tiem raksturīgajiem augiem, dzīvniekiem un kukaiņiem. Gājēju ērtībai uzcelti tiltiņi un skatu platformas un izvietotas norādes. Taka sākas Zīles centrā.

Akmeņu kalendārais kalns. Kur senlatvieši, ir noteikuši saulgriežu tuvošanos un izpildījuši dažādus svētku rituālus. Bitarīnkalns ir senlatviešu kulta observatorija, kur gudrs cilvēks – priesteris, zintnieks – spēja pateikt laiku, kad tuvojas ziemas vai vasaras saulgrieži, vadīja svētku rituālus, noteica, kādi darbi jādara, izlūdza labvēlību dažādām dzīves situācijām.